Dziesma par dzelzs aizkaru

Dziesma par dzelzs aizkaru ir stāsts par sistēmas mehānismu varu pār cilvēka likteni aukstā kara laikā. 20. gadsimta 60ie gadi pasaulē saistās ar radošās domas brīvību, politisko un sociālo formu meklējumiem, eksperimentiem ar apziņu, taču ne PSRS, kur visam bija jāpaliek ļeniņiski-marksiskās ideoloģijas rāmjos. Šis stāsts ir par to, kā dzīve pilnībā izmainījās kādai jaunai amerikāņu rakstniecei Sallijai, kura 1968.gadā nolēma apmeklēt sociālisma citadeli Maskavu. Pateicoties tam, ka viņa Maskavā iepazīstas ar latviešu kino režisoru Artūru, sava ceļojuma laikā viņa nelegāli nokļūst arī Rīgā. Te viņas uzmanību piesaista jauni un radoši cilvēki, kurus interesē franču jaunais vilnis, džezs un brīva māksla. Šo jauno un talantīgo darbošanās bija malks svaiga gaisa, jo jaunie censoņi centās saglabāt tiesības brīvi domāt un brīvi būt. Tas jaunajai amerikānietei šķita aizraujoši. Filmas drāma risinās interesantā laikmetā un atgādina mums, ka mīlestība un māksla allaž stāv pāri politikai, taču ikviena ideoloģija prasa savus upurus. Sallijas un Artūra kopā būšana izrādās diezgan neiespējama. Beigās nepalīdz pat tas, ka viņi abi notic piedāvājumam - katrs savā pusē iesaistās padomju un amerikāņu spiegošanas tīklos, jo katra puse sola dot iespēju viņiem būt kopā. Likmes ir augstas, lēmumi nav viegli, jo tas nozīmē arī nodot savus tuvākos. Šis stāsts ir par kompromisiem, nodevību, spiegošanu, bailēm, ideāliem, brīvību un mīlestību. Stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem, kur reālais galvenais varonis ir Latvija pazīstamais komponists Imants Kalniņš.

Filmu atbalsta Nacionālais kino centrs un filma būs starptautisks kopražojums. Filmēšanu plānots uzsākt 2020.gada nogalē.

Scenārija autors  Ivo Briedis

Režisore   Agnes Kocsis (Ungārija)

Operators   Gints Bērziņš

Producente   Antra Cilinska